Pirmā iepazīšanās ar Mērdoku. Domāju, ka turpināšu. Autore aizraujas ar cilvēku vājību pētniecību, ar vairāku raksturu pietuvināšanu, risinot viņu iekPirmā iepazīšanās ar Mērdoku. Domāju, ka turpināšu. Autore aizraujas ar cilvēku vājību pētniecību, ar vairāku raksturu pietuvināšanu, risinot viņu iekšējos konfliktus un attiecības ar cilvēkiem. Tas, ka notikumi risinās klostera (vai klosterim pietuvinātā) vidē, padara cilvēku vājību paleti vēl spilgtāku, izteiktāku. Var just gan autores filozofiskumu, gan attieksmi, taču abi ir brīvi un nevērtējoši. Cilvēks paliek cilvēks. Reizēm grūti saprast, kur beidzas godīgums pret sevi un sākas negodīgums pret citiem....more
Pabeidzu Vonga “poētiskos plūdus”, kas veltīti mātei un rakstīti vēstules formā. Fakts, ka māte ir analfabēte un nekad šo “vēstuli” neizlasīs, domājamPabeidzu Vonga “poētiskos plūdus”, kas veltīti mātei un rakstīti vēstules formā. Fakts, ka māte ir analfabēte un nekad šo “vēstuli” neizlasīs, domājams, autoram palīdzēja “atbrīvoties” no “pašcenzūras”, lai ko tā arī nozīmētu. Sākumā grāmata lasījās ātri, bet ieskrienoties autora skumjas un dramatisms kļuva (vai sāka šķist?) arvien monotonāks un vienveidīgāks. No vienas puses, šis darbs ir valodas rotaļa un “dzeja”, no otras, brīžam par pašmērķīgu? Nezinu. Kristas Annas Belševicas vārdiem runājot, “saprotu visu “haju” ap šo grāmatu”. Teksts meistarīgs un nosaukums brīnišķs, bet manī uz beigām sajūsma noplaka. ...more
"Nu nesanāk dizainēt sava mūža naratīvu, vismaz ne visiem." (Mārja Kangro) Tā ir; un reizēm ir jāpiedzīvo milzīgas sāpes, vilšanās, neizpratne un milj"Nu nesanāk dizainēt sava mūža naratīvu, vismaz ne visiem." (Mārja Kangro) Tā ir; un reizēm ir jāpiedzīvo milzīgas sāpes, vilšanās, neizpratne un miljons reižu jāuzdod sev mūžīgais jautājums: "kāpēc tas notiek tieši ar mani?" Man ļoti patīk autores teiktais par grāmatas jēgu un vēstījumu: "Varbūt tas skanēs nedaudz piepacelti, bet tāds bija mans vēstījums citiem cilvēkiem: nejusties vainīgiem un nepareiziem, kad kaut kas tāds notiek. Tāda ir dzīve." Lasot grāmatu, nepamet sajūta, ka autorei tā ir terapija, mēģinājums tikt galā ar sāpīgo traģisko pieredzi; un man kā lasītājam nav pret to it nekādu pretenziju. Tieši otrādi: jo vairāk cilvēku uzticēs šādus stāstus, jo, ļoti iespējams, būsim empātiskāka sabiedrība....more
Mans šī gada literārais pārsteigums! Grāmata, kurai dejot līdzi gan lasīšanas laikā, gan vēl ilgi pēc izlasīšanas. Trakulīgs stāsts, uz neprāta robežaMans šī gada literārais pārsteigums! Grāmata, kurai dejot līdzi gan lasīšanas laikā, gan vēl ilgi pēc izlasīšanas. Trakulīgs stāsts, uz neprāta robežas; un tomēr satur sevī tik milzum daudz mīlestības. Līdz ar grāmatu manās mājās sāka skanēt arī Ninas Saimonas dziesma "Mr. Bojangles". Lūk, citāts par šo dziesmu no grāmatas: "Dziesma bija gara, taču vienmēr beidzās par ātru, un tad māte, sparīgi plaukšķinot, iesaucās: 'Liekam vēlreiz Bodžanglu!'" Man ir sajūta, ka es likšu vēlreiz ne tikai dziesmu par Bodžanglu, bet arī grāmatu. Fantastisks darbs!!!...more
4,5 zvaigznes. Un kāpēc pieaugušajiem šķiet, ka bērns neko nesaprot - to es nesaprotu joprojām. Arī man ir bijusi līdzīga sāpe kā šīs grāmatas varonei4,5 zvaigznes. Un kāpēc pieaugušajiem šķiet, ka bērns neko nesaprot - to es nesaprotu joprojām. Arī man ir bijusi līdzīga sāpe kā šīs grāmatas varonei. Arī es bērnībā gribēju, lai man izskaidro/paskaidro visu, kas notiek man apkārt, lai mamma man paskaidro savas asaras. Iespējams, bērni daudzas lietas nespēj ietērpt vārdos, bet viņi visu redz un jūt. Par to ir šī grāmata. Mazliet atgādināja Māras Zālītes grāmatu "Pieci pirksti", kas arī veidota no bērna perspektīvas....more
Spēcīga grāmata, kas pārsteidza ar Latvijas literatūrā reti sastopamu - dinamisku sižetu, vienlaikus atstājot smagās pārdomās par to, vai (un kā) karaSpēcīga grāmata, kas pārsteidza ar Latvijas literatūrā reti sastopamu - dinamisku sižetu, vienlaikus atstājot smagās pārdomās par to, vai (un kā) kara laikā iespējams saglabāt cilvēcīgumu, ticību un iekšēju spēku. Mazāk patika pārāk biežais "svina garšas" jēdziena lietojums, kas reizēm likās pašmērķīgs. Arī sižets vietumis radīja mākslīgas konstrukcijas sajūtu. Tas mazliet traucēja....more
Jocīgi skanēs, bet šī grāmata ir īpaša ar to, ka ir tik parasta. Parasts cilvēks, parasts dzīvesstāsts. No šūpuļa līdz brīdim, kurā nonāksim mēs visi.Jocīgi skanēs, bet šī grāmata ir īpaša ar to, ka ir tik parasta. Parasts cilvēks, parasts dzīvesstāsts. No šūpuļa līdz brīdim, kurā nonāksim mēs visi. Un par to der reizēm padomāt, aizdomāties, jo dzīve nav gara; BET pietiekami gara, lai piepildītu savus sapņus, ja tādi ir. Vai ir? Kopumā šī ir bez-ilūziju grāmata. Ar minimālām emocijām. Iespējas ir tādas, kādas ir. Reizēm pazaudēšanās sevī. Paretam – atgriešanās sevī. Vienmuļa, gara ikdiena. Liela mīlestība. Kļūdas. Nožēla? Attālināšanās, satuvināšanās, samierināšanās un dziļa vientulība. Uzrakstīju arī blogā: https://pl-inga.blogspot.com/2018/05/......more
Loading...
