Termostats

Termostats (no grieķu: θέρμη "siltums" un στατος "stāvēt") ir ierīce pastāvīgas temperatūras uzturēšanai. Temperatūras uzturēšana notiek vai nu izolējot objektu no mainīgās ārējās vides (pasīvie termostati) vai arī izmantojot termoregulatoru (aktīvie termostati).

Galvenās aktīvā termostata sastāvdaļas ir sensori un izpildierīces. Izpildierīce ar temperatūras noteikšanas elementu var būt apvienota vienā iekārta, bet termostats var būt arī atsevišķi stāvoša vadības ierīce sildīšanas vai dzesēšanas sistēmas darbināšanai. Ja objekta temperatūra sasniedz noteikto minimumu vai maksimumu, termostats ieslēdz vai atslēdz sildīšanu vai dzesēšanu.

Termostatos izmanto dažādas sensoru un izpildmehānismu tehnoloģijas. Mūsdienās plašāk izmantotie sensoru veidi:

bimetāla mehāniskie un elektriskie sensori,
vaska kapsulas,
elektroniskie termistori un citas pusvadītāju ierīces,
elektriskie termopāri.

Ierīcēs ar elektriskajiem sildelementiem bieži izmanto termostatu ar elektriskiem sensoriem vai bimetāla slēdzi. Bimetāla slēdzis saslēdz elektrisko ķēdi, ja ir atdzisis zem noteiktas temperatūras. Kad sildītājs ir iesilis līdz vajadzīgajai temperatūrai, slēdzis atvienojas, līdz ar to pārtraucot sildīšanu. Termostats ar sensoriem dod signālu izpildiekārtai ieslēgt sildītāju, kad sasniegta minimālā vai atslēgt to, ja sasniegta maksimālā temperatūra.

Vaska kapsulu termostatus plaši izmanto automašīnu dzinējiem. Pēc iedarbināšanas motoram ir ātri jāiesilst, tāpēc dzesēšanas šķidrums sākotnēji plūst pa tā saucamo "mazo loku". Termostats atrodas "lielā loka" ieejā. Kad temperatūra sāk pārsniegt optimālo temperatūru, termostatā esošais cietais vasks izkūst un izplešas, atverot vārstu. Līdz ar to "lielajā lokā" sāk plūst karstais šķidrums, kuru atdzesē radiators. Automašīnās vēl mēdz būt termostats, kas regulē radiatora ventilatora darbību.

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.