Perma

Perma
pilsēta
Пермь
Karogs Ģerbonis
Perma Rādīt kartē "Krievija" Perma Rādīt kartē "Permas novads"
Koordinātas: 58°00′50″N 56°14′56″E / 58.01389°N 56.24889°E / 58.01389; 56.24889Koordinātas: 58°00′50″N 56°14′56″E / 58.01389°N 56.24889°E / 58.01389; 56.24889
Valsts	Krievija
Novads	Permas novads
Dibināta	1723
Pilsēta	1781
Platība
• Kopējā	799,68 km2
Augstums	149 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 027 153
• blīvums	1 304/km²
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	gorodperm.ru
Perma Vikikrātuvē

Perma (krievu: Пермь) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem. Permas novada centrs. Liels mašīnbūves centrs. Aviācijas dzinēju ražošana.

1721. gadā šajā vietā nodibināja vara ieguves rūpnīcu. 1781. gadā dibināja pašu pilsētu, kuras nosaukums cēlies no vepsu valodas perja maa — ‘tālā zeme’. No 1796. gada tā bija guberņas centrs. 1781.—1798. un 1807.—1831. gadā šeit atradās Urālu rūpnīcu Kalnu pārvalde. No 1846. gada notika regulāra ūdenssatiksme pa Kamu.

Politisko izsūtījumu vieta, dažādos laikos trimdā šeit bijuši Speranskis, Hercens, Koroļenko. 1941.—1942. gadā NKVD Gulaga soda nometnē Usoļlag nogalināti daudzi Latvijas sabiedriskie darbinieki. Pirmsrevolūcijas laikā Perma bija Urālu transporta, administratīvais un kultūras centrs.

Otrā pasaules kara laikā uz Permu tika evakuēti daudzi rūpniecības uzņēmumi. No 1940. līdz 1957. gadam pilsētas nosaukums bija Molotova (Молотов; par godu padomju politiķim Vjačeslavam Molotovam).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Perma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Permas novada pilsētas Aleksandrovska Berezņiki Čaikovska Čerdiņa Černuška Čormoza Čusovoja Dobrjanka Gornozavodska Gremjačinska Gubaha Kizela Krasnokamska Krasnovišerska Kudimkara Kungura Lisva Nitva Očora Ohanska Osa Perma Soļikamska Usoļe Vereščagina

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)