Opole

Opole
Opole no Odras upes
Karogs Ģerbonis
Opole
Koordinātas: 50°40′14″N 17°55′28″E / 50.67056°N 17.92444°E / 50.67056; 17.92444Koordinātas: 50°40′14″N 17°55′28″E / 50.67056°N 17.92444°E / 50.67056; 17.92444
Valsts	Polija
Vojevodiste	Opoles vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1254
Platība
• Kopējā	96,2 km2
Augstums	165 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	127 387
• blīvums	1 309,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.opole.pl/
Opole Vikikrātuvē

Opole (poļu: Opole) ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistes centrs Odras krastos. Upes osta un dzelzceļa mezgls. Cementa, metālizstrādājumu un mēbeļu rūpniecība. Polijas dziesmu tradicionālais festivāls.

Sena poļu apmetne, no 1163. gada līdz 1532. gadam — Pjastu dinastijas Opoles hercogistes centrs. 1241. gadā Opoli gandrīz pilnīgi nopostīja mongoļi-tatāri. Pēc iebrukuma pilsētā sāka ieplūst vācu iedzīvotāji. 1532. gadā kļuva par Hābsburgu īpašumu, bet no 1762. gada Opole bija Prūsijas sastāvā. No 1919. gada līdz 1945. gadam tā ir Vācijas Augšsilēzijas provinces centrs. 1945. gada 24. janvārī pilsētu ieņēma Padomju karaspēks. 1945. gadā, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, Opole tika piešķirta Polijai. Gandrīz visi Opoles vācu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas.

Politiķa Gžegoža Shetinas (Grzegorz Schetyna, 1963), vācu ārsta un dabaspētnieka Eduarda Šnicera (Eduard Schnitzer, 1840—1892) un vācu futbolista Miroslava Klozes (Miroslav Klose, 1978) dzimtā pilsēta.

• Opoles katedrāle (Kościół katedralny Świętego Krzyża w Opolu)
• Opoles rātsnams (Ratusz w Opolu)
• Pjastu tornis (Wieża Piastowska w Opolu)

• 
  Opoles katedrāle
• 
  Opoles rātsnams
• 
  Pjastu tornis

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Opole.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Opoles katedrāle Arhivēts 2018. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Pjastu tornis