|
Vispārīgā informācija
|
Skola, tradīcija
|
haskala
|
Ietekmējies no
|
Maimonids, Loks, Lesings
|
Nozīmīgi darbi
|
Phädon oder über die Unsterblichkeit der Seele, 1767 Jerusalem oder über religiöse Macht und Judentum, 1783
|
Valoda
|
Vācu valoda
|
|
Mozess Mendelszons[1] (vācu: Moses Mendelssohn; dzimis 1729. gada 6. septembrī, miris 1786. gada 4. janvārī) bija vācu/ebreju filozofs un domātājs. Ebreju apgaismības (haskalas) aizsācējs. Mendelsona uzskati atstājuši iespaidu gan vācu, gan ebreju kultūrā.
Dzimis Desavā, nabadzīgu ebreju ģimenē. Ieguva izglītību pašmācības ceļā. 1743. gadā pārcēlās uz Berlīni. 1754. gadā sadraudzējās ar vācu apgaismības redzamu pārstāvi, dramaturgu un savu domubiedru Gotholdu Efraimu Lesingu. Vēlāk savu intelektualo dotību dēļ devēts par "Berlīnes Sokratu".
Mendelszons ir ciltstēvs ietekmīgajai Mendelsonu dzimtai, kura atstājusi redzamu iespaidu Vācijas ekonomikā un kultūrā. Mozesa Mendelsona pēcteču vidū ir t.s. "Kāzu valša" autors, komponists Fēlikss Mendelszons, kā arī baņķieri (piemēram, Krievijas caru finansētāji) un uzņēmēji.
- ↑ Enciklopēdiskā vārdnīca. 1. sēj. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 430. lpp.