Hersonas apgabals

Hersonas apgabals
	Hersonas apgabals
	Херсонська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Hersona
Administratīvais iedalījums	5 rajoni
	Platība
- Kopā	28 461 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	1 072 500
- Blīvums	37,7/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (82,00%); krievi (14,09%)
	Mājaslapa: http://www.oda.kherson.ua
	Hersonas apgabals Vikikrātuvē

Hersonas apgabals (ukraiņu: Херсонська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos. Robežojas ar Melno jūru dienvidrietumos, Mikolajivas apgabalu rietumos, Dņipropetrovskas apgabalu ziemeļos, Zaporižjas apgabalu austrumos, Azovas jūru dienvidaustrumos un Krimas autonomo republiku dienvidos.

Vēsture

Tagadējā Hersonas apgabala teritorija līdz 3. gadsimtam piederēja skitiem un sarmatiem. 257. gadā to ieņēma no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies goti. 375. gadā šo apgabalu iekaroja huņņi, bet 7. gadsimta beigās — hazāri. Līdz 13. gadsimtam to apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1239. gadā to iekaroja Batuhans, vēlāk apgabala teritorija bija pakļauta Zelta Ordai. Dņepras labā krasta daļu 1398. gadā pakļāva Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais.

Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību, saglabājot autonomas Džambailukas, Jediškulas (Dņepras kreisajā krastā) un Jedisanas (Dņepras labajā krastā) ordas. Pēc Krievu—turku kara (1768—1774) apgabala ziemeļu daļu pakļāva Krievijas Impērija, 1778. gadā ķeizariene Katrīna II Lielā parakstīja manifestu par jaunas ostas un pilsētas dibināšanu Dņepras labajā krastā. Lai uzsvērtu tās piederību kristiešu pasaulei, to nosauca sengrieķu pilsētas Hersonesas vārdā, kaut arī īstā Hersonesa atradās Krimas haniem piederošajā Krimā.

1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva Jaunkrievijas guberņā, ko 1802. gadā sadalīja Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.-1841. gadā no Kurzemes guberņas uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā.

No 1918. gada janvāra apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1921. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1944. gadā no Mikolajivas un Zaporižjas apgabalu daļām izveidoja atsevišķu Hersonas apgabalu.

No 1991. gada neatkarīgas Ukrainas sastāvā.

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Hersonas apgabalu ieņēma Krievijas karaspēks. 2022. gada septembrī apgabalā rīkoja starptautiski neatzītus referendumus kuru pamatā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Ukrainas BS pretuzbrukuma laikā Ukraina bija atguvusi kontroli pār 400 km2 reģiona teritorijas. 11. novembrī Ukrainas karaspēks ienāca pašā Hersonā. Pirms pilsētas pamešanas Krievijas karaspēks iznīcināja tās pamatinfrastruktūru, tostarp elektroapgādi un ūdensapgādi.

Administratīvais iedalījums

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 18 rajonu un 3 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti pieci rajoni: Berislavas rajons, Heņičeskas rajons, Hersonas rajons, Kahovkas rajons un Skadovskas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.^[1]