Eksterjers

Eksterjers (franču: extérieur, no latīņu: exterior — 'ārējs', pretstatā interjeram) ir māksliniecisks vai arhitektonisks ārējais izskats un noformējums ēkām, automašīnām, dzīvnieku (zirgu, suņu) ķermeņiem u.t.t.,^[1] kas nodrošina cilvēkam komfortablu estētisko baudījumu.

Eksterjera dizaina pamatā ir pragmatisko un māksliniecisko ideju un risinājumu sintēze, kas virzīta cilvēka dzīves apstākļu uzlabošanai pilnīgā, estētiski ideālā veidā.

Ēku eksterjers pastāvīgi ir pakļauts izmaiņām. Dažas eksterjera daļas ir tipiskas kādām konkrētām teritorijām vai laikmetiem. Tā par dažu celtņu eksterjeru varētu ar pārliecību teikt, ka tā ir gotika, ampīrs, klasicisms u.t.t. Tajā pat laikā eksterjers var būt arī tīri individuāls un neatkārtojams.

Mūsdienu eksterjera dizains ir raksturīgs dažādām, ārīgi pat pretrunīgām tendencēm. No vienas puses ir tieksme maksimāli piesātināt eksterjeru ar tehniskām iekārtām un speciālām sistēmām (kondicionieri, satelīttelevīzija, saules kolektori u.c.), bet no otras puses "tuvošanās" dabai, iekļaujot eksterjerā savvaļas-dabas komponentes (krāšņumkokus, krāšņumkrūmus, peldbaseinus, reljefa daļas, caurspīdīgus klājumus un sienas). Ārīgi vienotam ēkas eksterjeram var būt vairāki ļoti atšķirīgi risinājumi.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eksterjers.

Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l