Belgorodas apgabals

Belgorodas apgabals
	Belgorodas apgabals
	Белгородская область
	— apgabals —
	Holku klosterisHolku klosteris
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Centrs	Belgoroda
Administratīvais iedalījums	22
	Platība
- Kopā	27 134 km²
	Iedzīvotāji (2022)
- Kopā	1 530 222
- Blīvums	56,4/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (92,9 %); ukraiņi (5,5 %)
	Mājaslapa: belregion.ru
	Belgorodas apgabals Vikikrātuvē

Belgorodas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Kurskas apgabalu ziemeļos, Voroņežas apgabalu austrumos, kā arī ar Ukrainas Harkivas, Luhanskas apgabaliem dienvidos un Sumu apgabalu rietumos.

Vēsture

Tagadējā Belgorodas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas, kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. Pēc 1240. gada apgabals nokļuva Zelta Ordas, ap 1449. gadu Krimas hanu pakļautībā, vēlāk šajā apgabalā ieceļoja kazaki, kas izveidojot robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. 1596. gadā nodibināja Belgorodu kā Krievijas caristes dienvidu robežas cietoksni pret Krimas tatāru un nogaju uzbrukumiem. 1633. gada Krievija sāka celt Belgorodas aizsardzības valni ar divpadsmit fortiem, kas stiepās 320 kilometru garumā no Vorsklas rietumos līdz Donai austrumos. Bohdana Hmeļnicka vadītās sacelšanās laikā (1648–1657) šajā apgabalā ieradās Polijai-Lietuvai nepakļāvīgie kazaki, kas dibināja kazaku autonomiju, ko dēvēja par Slobodas Ukrainu (ukraiņu: Слобідська Україна, krievu: Слобожанщина). 1775.–1779. gadā likvidēja Belgorodas guberņu un sadalīja starp Kurskas un Voroņežas guberņām, bet pēc Krimas iekarošanas 1785. gada 13. maijā Belgorodu izslēdza no Krievijas Impērijas cietokšņu saraksta.

Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada 10. aprīlī tagadējā Belgorodas apgabala dienvidu daļu ieņēma Vācijas Impērijas armija. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Belgoroda līdz 1918. gada maijam atradās Ukrainas Tautas Republikas, tad Ukrainas valsts sastāvā, kuru vadīja hetmanis Pavlo Skoropadskis.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada 20. decembrī Belgorodas apgabalu ieņēma Sarkanā armija un no 1918. gada 24. decembra līdz 1919. gada 7. janvārim Belgorodā atradās Ukrainas strādnieku un zemnieku pagaidu valdība, kas vēlāk Harkivā pasludināja Ukrainas PSR dibināšanu. No 1919. gada 23. jūnija līdz 7. decembrim Belgorodas apgabalu ieņēma Dienvidkrievijas bruņotie spēki. Pēc Sarkanās armijas uzvaras Belgoroda nonāca Krievijas PSFR teritorijā. 1954. gadā izveidoja atsevišķu Belgorodas apgabalu.