Baltirbe

Baltirbe Lagopus lagopus (Linnaeus, 1758)
Baltirbes tēviņš vasarā
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta	Fazānu dzimta (Phasianidae)
Apakšdzimta	Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
Ģints	Baltirbes (Lagopus)
Suga	Baltirbe (Lagopus lagopus)
Sinonīmi
Lagopus albus Lagopus medius Tetrao lagopus
Baltirbe Vikikrātuvē

Baltirbe jeb teteris^[1] (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus). Dažādās sistemātikās baltirbe tiek sistematizēta vai nu rubeņu dzimtā (Tetraonidae) vai fazānu dzimtā (Phasianidae) ar iedalījumu rubeņu apakšdzimtā (Tetraoninae).^[2] Baltirbei ir 16 pasugas.^[3]

Baltirbe pamatā sastopama Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā, bet tās izplatība iesniedzas arī mērenās joslas ziemeļu daļā. Tā ligzdo Skotijā, Skandināvijā, Somijā, Baltijas valstīs, Krievijā, Aļaskā un Kanādas ziemeļu daļā. Baltirbe ir tipiska nometniece.

Latvijā baltirbe ir ļoti reta ligzdotāja. Pēdējos 20 gados baltirbe ir novērota ļoti reti: 1987. gada aprīlī tika novērots riestojošs pāris Aklajā purvā, Riebiņu novadā, 2001. gada februārī 3 baltirbes tika novērotas Blauzgovas purvā, Balvu novadā, tā paša gada jūnijā 1 putns Sedas tīrelī, Valkas novadā, bet 2006. gada maijā tika atrastas baltirbes spalvas Klešniku purvā, Ludzas novadā. Ir zināms, ka baltirbe novērota kādā Igaunijas purvā, kas robežojas ar Latviju.^[4] Pēdējos gados baltirbe Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama. Baltirbju skaita samazināšanos saista ar klimata izmaiņām. Latvijā ziemas kļuvušas īsākas, ar plānāku sniega kārtu. Ja sniega ir maz, baltos putnus uz melnās zemes ļoti viegli var pamanīt dažādi plēsēji.^[5] Latvijā novērojamā baltirbe ir Baltijas pasuga Lagopus lagopus rosica.^[4]

Baltirbe ir vidēji liels rubeņu apakšdzimtas putns. Tai ir proporcionāli maza galva un noapaļotas ķermeņa formas. Tās ķermeņa garums ir 37—42 cm, spārnu plētums 55—65 cm,^[4] svars 450—800 g.^[6] Tās īsās kājas līdz pat nagiem sedz spalvas.

Baltirbēm vasarā un ziemā apspalvojums ir atšķirīgs, kā arī vasaras apspalvojums ir atšķirīgs tēviņam un mātītei. Vasaras sezonā tēviņa apspalvojums ir rudi-brūni raibumains. Tā aste ir melna, bet pavēdere un spārnu lidspalvas baltas. Virs acīm, atgādinot uzacis, tam ir divas sarkanas sekstes, kas riesta laikā kļūst īpaši košas un pamanāmas. Mātītes apspalvojums ir līdzīgs tēviņam, tikai tai virs acīm nav sekstes, un tās vēders nav balts, bet raibumaini brūns tāpat kā mugura. Mātītes apspalvojumu maina 3 reizes gadā, bet tēviņi 4 reizes.^[7]

Ziemā abu dzimumu apspalvojums kļūst pilnīgi balts, izņemot asti, kurai joprojām ir dažas melnas spalvas. Uz pirkstiem tai veidojas spalvu vēdeklis, kas kalpo tāpat kā sniega kurpes, palielinot atbalsta laukumu sniegā.^[8]

Baltirbe mājo sūnu purvos un ir izteikta veģetāriete. Tā barojas ar sūnām,^[9] viršiem,^[10] jauniem zariem, pumpuriem, asniem un lapiņām, īpaši iecienīti ir kārklu un bērzu zari, pumpuri un lapas.^[7] Šī iemesla dēļ angļu valodā baltirbi sauc par kārklu rubeni jeb kārklu irbi. Veicot padziļinātu pētījumu par baltirbes ēšanas ieradumiem ziemas periodā, atklājās, ka mātītēm vairāk kā 60% no apēstā sastāda kārklu zariņi un pumpuri, bet tēviņiem 45%.^[11] Vasarā putni barojas arī ar ogām. Tomēr, kamēr cālēni ir mazi, tie barojas ar kukaiņiem.

Baltirbes veido monogāmus pārus, un katram pārim ir sava teritorija, kuru tas aizsargā pret citiem pāriem.^[12] Ligzda atrodas uz zemes. Tā ir sekla un vienkārša, izklāta ar zariņiem un stiebriem. Dējumā ir 8—12 brūni raibas olas. Perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 18—20 dienas.^[7] Cālēni ir ligzdbēgļi un drīz pēc izšķilšanās seko vecākiem.^[12] Atšķirībā no pārējiem rubeņu apakšdzimtas sugu putniem baltirbēm par cāļiem rūpējas abi vecāki, nevis tikai mātīte. Tēviņu loma audzināšanā ir cāļu aizsardzība pret plēsējiem. Tas var uzbrukt arī cilvēkam, ja tuvumā ir mazie cālēni. Ir novērots, ka baltirbes tēviņš uzbrūk pat grizlilācim.^[13]

Baltirbei ir 16 pasugas, no kurām četras mājo Eiropā, sešas Āzijā un sešas Ziemeļamerikā.^[3][14]

• Eiropas pasugas
  • Rudā baltirbe (Lagopus lagopus scoticus) — sastopama Britu salās;
  • Lagopus lagopus lagopus — sastopama Skandināvijā, Somijā un Krievijas Eiropas daļas ziemeļos;
  • Lagopus lagopus variegata — sastopama Tronheimas apkārtnē Norvēģijā;
  • Lagopus lagopus rossica – sastopama, sākot ar Baltijas valstīm un beidzot ar Kamas baseinu Krievijā;
• Āzijas pasugas
  • Lagopus lagopus koreni — sastopama Sibīrijā, sākot ar Urāliem un beidzot ar Klusā okeāna piekrasti austrumos, Krasnojarsku, Jakutsku un Ohotskas jūru ziemeļos;
  • Lagopus lagopus maior — sastopama Kazahstānas ziemeļos, Sibīrijas dienvidrietumos un Altaja kalnu piekājē;
  • Lagopus lagopus brevirostris — sastopama Altaja un Sajānu kalnos;
  • Lagopus lagopus kozlowae — sastopama Mongolijas ziemeļos un Sibīrijas dienvidos;
  • Lagopus lagopus sserebrowsky — sastopama no Mongolijas ziemeļaustrumiem līdz Sibīrijas dienvidaustrumiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem;
  • Lagopus lagopus okadai — sastopama Sahalīnā;
• Ziemeļamerikas pasugas
  • Lagopus lagopus alexandrae — sastopama Aļaskas piekrastes salās un Britu Kolumbijā;
  • Lagopus lagopus alascensis — sastopama Aļaskā;
  • Lagopus lagopus leucoptera — sastopama Ziemeļu Ledus okeāna salās Kanādas ziemeļos;
  • Lagopus lagopus alba — sastopama Kanādas ziemeļos;
  • Lagopus lagopus ungavus — sastopama Kvebekas apkārtnē un Labradorā;
  • Lagopus lagopus alleni — sastopama Ņūfaundlendā.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltirbe

• Lagopus lagopus (L.)
• Latvijas Ornitoloģijas biedrība: Baltirbe
• Globālās sasilšanas liecinieki^{[novecojusi saite]}
• Eiropas mērenās joslas faunas iespējamās izmaiņas Arhivēts 2009. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
• Saruna ar Kārli Vilku: Baltirbes
• Willow Ptarmigan Arhivēts 2010. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Baltirbes video