4. Saeima

4. Latvijas Republikas Saeima
Frakcijas 1931. gadā
Darbības laiks: 1931. gada 3. novembris — 1934. gada 15. maijs
Priekšsēdētājs:	Pauls Kalniņš
Priekšsēdētāja biedri:	Kārlis Pauļuks Juris Pabērzs (līdz 08.11.1932.) Jāzeps Rancāns (no 15.11.1932.)
←3. Saeima Tautas Saeima (1940)→

4. Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no 1931. gada 3. novembra līdz 1934. gada 15. maijam, kad valstī notika apvērsums, pēc kura tika apturēta Saeimas, Satversmes un visu politisko partiju darbība. Tas bija pēdējais demokrātiski ievēlētais Latvijas parlaments starpkaru periodā.

Pamatraksts: 4. Saeimas vēlēšanas

4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 103 kandidātu saraksti no 44 partijām. Nobalsoja 974 822 vēlētāju, kas sastādīja 80,04% balsstiesīgo. Šie 27 saraksti iekļuva Saeimā:^[1]

• Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija — 21 vieta;
• Latviešu zemnieku savienība — 14 vietas;
• Kristīgo zemnieku un katoļu partija — 8 vietas;
• Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija — 7 vietas;
• Strādnieku un zemnieku partija — 6 vietas;
• "Demokrātiskā Centra" un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku saraksts — 6 vietas;
• Latgales Zemnieku progresīvā apvienība — 5 vietas;
• Latvijas vācu baltiešu partija — 5 vietas;
• Kristīgā apvienība un strādnieku partija — 3 vietas;
• Progresīvā apvienība — 3 vietas;
• Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija — 2 vietas;
• Agudas Jisroel — 2 vietas;
• Jaunā zemnieku apvienība — 2 vietas;
• Krievu vecticībnieku darba tautas partija — 2 vietas;
• Latvijas Poļu-katoļu savienība — 2 vietas;
• Pareizticīgo un vecticībnieku vēlētāju un apvienoto krievu organizāciju saraksts — 1 vietas;
• Cionistu organizācija "Mizrahi" — 1 vieta;
• Krievu zemnieku apvienības un krievu sabiedrisko darbinieku frakcija — 1 vieta;
• Dzelzceļnieku, valsts darbinieku, amatnieku un strādnieku arodnieciskā apvienība — 1 vieta;
• Pareizticīgie vēlētāji — 1 vieta;
• Kristīgo darba ļaužu savienība — 1 vieta;
• Latgales latviešu apvienība un zemes arāju partija — 1 vieta;
• Latvijas Darba savienība — 1 vieta;
• Latvijas pagastu un apriņķu pašvaldību krievu darbinieku savienība — 1 vieta;
• Miera, kārtības un ražošanas apvienība — 1 vieta;
• Rīgas vācu saraksts Vidzemei — 1 vieta;
• Strādnieki un nabadzīgie zemnieki — 1 vieta.

4. Saeimas priekšsēdētājs visu tās darbības laiku bija Pauls Kalniņš (LSDSP). 4. Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus.^[2]

4. Saeimas laikā darbojās Skujenieka 2. Ministru kabinets, Bļodnieka Ministru kabinets un Ulmaņa 4. Ministru kabinets.

1933. gada 21. novembra Saeimas sēdē izskatīja legālās Strādnieku un zemnieku frakcijas darbību nelegālās Komunistiskās partijas vadībā. Sēdē uzstājās Saeimas deputātu lietu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Jēkabs Mežaraups (Zemnieku savienība). Pirms tam minētā komisija bija saņēmusi no iekšlietu ministra Gotfrīda Mīlberga (Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija) Politiskās policijas iegūtos materiālus (3 sējumi), kas esot pierādījuši Strādnieku un zemnieku frakcijas (SZF) pretvalstisko darbību. Pēc Politiskās policijas materiālu atstāstīšanas Mežaraups ierosināja Saeimai balsot par SZF deputātu — Friča Berga, Oskara Gulbja, Leonīda Jeršova, Rūdolfa Lapiņa, Pētera Rūtiņa, Augusta Matisona, Miķeļa Bites — mandātu anulēšanu un viņu tiesiskas vajāšanas uzsākšanu (drošības līdzeklis — apcietināšana). Par balsoja 58 deputāti, pret — 27.^[3]

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Saeima

s d l Latvijas Republikas likumdevēji 1918—1940 Tautas padome Satversmes sapulce 1. Saeima 2. Saeima 3. Saeima 4. Saeima Ulmaņa Ministru kabinets Tautas Saeima kopš 1990. gada Augstākā Padome 5. Saeima 6. Saeima 7. Saeima 8. Saeima 9. Saeima 10. Saeima 11. Saeima 12. Saeima 13. Saeima 14. Saeima

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l