sedativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From sēdāt- (perfect passive participial stem of sēdō) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /se.daˈti.vus/, [sed̪äˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]sēdātīvus (feminine sēdātīva, neuter sēdātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sēdātīvus | sēdātīva | sēdātīvum | sēdātīvī | sēdātīvae | sēdātīva | |
| genitive | sēdātīvī | sēdātīvae | sēdātīvī | sēdātīvōrum | sēdātīvārum | sēdātīvōrum | |
| dative | sēdātīvō | sēdātīvae | sēdātīvō | sēdātīvīs | |||
| accusative | sēdātīvum | sēdātīvam | sēdātīvum | sēdātīvōs | sēdātīvās | sēdātīva | |
| ablative | sēdātīvō | sēdātīvā | sēdātīvō | sēdātīvīs | |||
| vocative | sēdātīve | sēdātīva | sēdātīvum | sēdātīvī | sēdātīvae | sēdātīva | |
Descendants
[edit]References
[edit]- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “sedativus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC
- Douglas Harper (2001–2024) “sedative”, in Online Etymology Dictionary.