erraturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of errō.
Participle
[edit]errātūrus (feminine errātūra, neuter errātūrum); first/second-declension participle
- about to go astray
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | errātūrus | errātūra | errātūrum | errātūrī | errātūrae | errātūra | |
| Genitive | errātūrī | errātūrae | errātūrī | errātūrōrum | errātūrārum | errātūrōrum | |
| Dative | errātūrō | errātūrō | errātūrīs | ||||
| Accusative | errātūrum | errātūram | errātūrum | errātūrōs | errātūrās | errātūra | |
| Ablative | errātūrō | errātūrā | errātūrō | errātūrīs | |||
| Vocative | errātūre | errātūra | errātūrum | errātūrī | errātūrae | errātūra | |