Pāriet uz saturu

Monegasku dialekts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Monegasku valoda)
Monegasku dialekts
Munegascu
Valodu lieto: Monako
Pratēju skaits: 5100[1] (1988)
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Romāņu
  Rietumromāņu
   Gallu-Romāņu
    Gallu-Itāliešu
     Ligūriešu
      Monegasku dialekts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:
Ielas zīme Monako ar uzrakstiem franču valodā un monegasku dialektā.

Monegasku dialekts (Munegascu) ir ligūriešu valodas dialekts, kuru lieto Monako. Atzīts par valsts nacionālo valodu, taču vienīgā Monako oficiālā valoda ir franču valoda. Dialekts ir saprotams ligūriešu valodas runātājiem, taču ievērojami atšķiras no itāļu un franču valodas. To leksikas, rakstības un izrunas ziņā ietekmējušas franču, itāļu un ligūriešu valodas.

Izplatība un lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monegasku dialektā runā galvenokārt Monako un blakusesošajās teritorijās Provansas reģionā. Nav precīzu skaitlisku datu par valodas lietojumu mūsdienās, taču pēc 1988. gada datiem tolaik monegasku valodā runāja 5100 cilvēku, kas sastāda 16% no tālaika iedzīvotāju skaita.[2] Tajā laikā valodai tika paredzēta strauja izmiršana, taču vēl mūsdienās valodu māca Monako skolās,[3] kā arī ielu nosaukumu plātnēs līdzās uzrakstam franču valodā ir uzraksts monegasku dialektā. Turklāt 2005. gadā Monako princis Albērs II savu inaugurācijas uzrunu devis monegasku dialektā.

Zemāk aplūkojams kristiešu lūgšanas Tēvreizes teksta tulkojums monegasku dialektā.

Pàire nostru che sí ünt'u celu,

che u to nume sice santificàu,

che u to regnu arrive,

sice fà a to' vuruntà,

cuma ün celu ünsci'a terra.

Dàne anchœi cum tüt'i giurni u nostru pan.

Perdùnane i nostri pecài,

cuma perdunamu a cheli che n'an fau de mà.

Nun ne làscia piyà da tentaçiun,

ma libérane d'u mà, amen.[4]

Valodas pieraksts ir standartizēts, balstoties uz itāļu valodas rakstību, savukārt ar itāļu valodas grafēmām nepierakstāmās skaņas tiek pierakstītas specifiski. Zemāk esošajā tabulā norādīti burti vai digrāfi, kuru izruna monegasku dialektā atšķiras no izrunas itāļu valodā, kuri lielākajā daļā gadījumu sakrīt ar franču valodas izrunu.

Viena no īpatnībām, kas nav sastopama arī franču valodā, ir patskaņu /e/, /i/ un /u/ nazālie varianti, kurus pieraksta ar attiecīgā patskaņa burtu, kam seko "n".

Pieraksts Izruna SFA[5]
Ç ç /s/
Ë ë /ɪ/
J j /ʒ/
Œ œ /e/
R r /r; ʁ/
Y y /j/
En en /ẽ/
In in /ĩ/
Un un /ũ/

Uzsvars vārdos krīt uz priekš-priekšpēdējās zilbes. Vārdos, kuros ir mazāk par 3 zilbēm, uzsvērta ir pirmā zilbe. Izņēmuma gadījumos nestandarta uzsvaru norāda vai nu ar gravi (◌̀), vai vertikālu svītru (o̍) virs patskaņa.

  1. http://www.ethnologue.com/show_country.asp?name=MC
  2. «Monaco». Ethnologue (angļu). Skatīts: 2020-03-27.
  3. «Académie des Langues Dialectales». www.ald-monaco.org. Skatīts: 2020-03-27.
  4. «MUNEGASCU». web.archive.org. 2008-05-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-09. Skatīts: 2020-03-27.
  5. «Monégasque language, alphabet and pronunciation». www.omniglot.com. Skatīts: 2020-03-27.