Pāriet uz saturu

Jaunpiebalgas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jaunpiebalgas pagasts
Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Jaunpiebalga
Kopējā platība:[1] 183,8 km2
 • Sauszeme: 180,6 km2
 • Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 574
Blīvums (2024): 8,7 iedz./km2
Mājaslapa: www.jaunpiebalga.lv
Jaunpiebalgas pagasts Vikikrātuvē

Jaunpiebalgas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojās ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, Gulbenes novada Rankas un Druvienas pagastiem, Madonas novada Liezēres pagastu un Smiltenes novada Drustu pagastu. Pagasta un novada centrs atradās Jaunpiebalgā.

Upes: Alupe, Gauja, Kalnupe, Kangarupīte, Labā Vilaune, Pededze, Robežupe, Strumpe, Tirza, Tocupīte, Tulija, Vīksnupe, Vilaune.

Ezeri: Bricu ezers.

1920. gada zemes reformas gaitā Jaunpiebalgas muižu sadalīja 207 vienībās 3526 ha kopplatībā, mācītājmuižu sadalīja 44 vienībās 1008 ha kopplatībā un Zosēnu muižu sadalīja 30 vienībās 213 ha kopplatībā.[4] 1935. gadā Jaunpiebalgas pagasta platība bija 233 km² un tajā bija 4514 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Abrupes, Gaujas, Jaunpiebalgas, Kalniešu un Zosēnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunpiebalgai 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Jaunpiebalgas ciemu 1951. gadā pievienoja Abrupes ciemam. 1957. gadā Abrupes ciemu pievienoja Jaunpiebalgai kā strādnieku ciemata lauku teritoriju. 1963. gadā Jaunpiebalgas pilsētciemata lauku teritorijā iekļāva Gaujas ciemu. 1990. gadā Jaunpiebalga zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par pagastu.[6] 2009. gadā Jaunpiebalgas pagasts kopā ar Zosēnu pagastu izveidoja Jaunpiebalgas novadu. 2021. gadā Jaunpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 700—    
19593 500−5.4%
19673 200−8.6%
GadsIedz.±%
19792 636−17.6%
19892 550−3.3%
20002 407−5.6%
GadsIedz.±%
20111 957−18.7%
20211 630−16.7%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Abrupe, Baši, Boļi, Dzirkstiņi, Jaunpiebalga, Jānēni, Jaunzemi, Jēci, Gaujas, Kanāži, Kaņepi, Kleivas, Mācītājmuiža, Naudēļi, Naukšēni, Ozoliņi, Paupi, Pēterīši, Skrāģi, Rudgalvji, Roci, Skubiņi, Tirznieki, Viekšeles, Viņķi, Zariņi, Žagari.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 209. sleja.
  5. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. OSP