Vikipēdija

Liona

Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā. Overņas-Ronas-Alpu reģiona un Lionas metropoles centrs. Vēsturiskās Lionē provinces centrs. INTERPOL mītnes vieta.

Liona
pilsēta
Lyon
Liona
Karogs: Liona
Karogs		Ģerbonis: Liona
Ģerbonis
Moto: Avant, avant, Lion le melhor
Liona (Francija)
Liona
Liona
Koordinātas: 45°45′35″N 4°50′32″E / 45.75972°N 4.84222°E / 45.75972; 4.84222Koordinātas: 45°45′35″N 4°50′32″E / 45.75972°N 4.84222°E / 45.75972; 4.84222
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Overņa-Rona-Alpi
Departaments Lionas Metropole
Dibināta 43. g. p. m. ē.
Platība
 • pilsēta 47,95 km2
 • urbānā teritorija 954,19 km2
 • aglomerācija 3 306 km2
Augstums 162−305 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • pilsēta 522 250
 • blīvums 10,583/km²
 • urbānā teritorija 1 422 431
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 69123, 69001, 69009
Mājaslapa [1]
Liona Vikikrātuvē

Pilsēta veidojusies Sonas un Ronas sateces vietā - pussalā (presqu'ile), kā arī apkārtējos pakalnos - Fourvière (bazilika un televīzijas tornis) un Croix-Rousse (audēju kalns). Liona ir slavena ar savām traboules - šaurām ejām starp mājām.

Franču kultūrā Liona slavena kā XVI gs. dzejas centrs. Vispāratzīts kulinārijas centrs. Brāļi Limjēri 1895. gadā Lionā lika pamatus mūsdienu kino.

Pilsētas ekonomika ilgus gadsimtus balstījās uz zīda rūpniecību. Lionas apkārtnē atrodas divi no slavenākajiem Francijas vīna audzēšanas reģioniem - Beaujolais (Božolē) uz ziemeļiem un Côtes du Rhône (Kotdurona) uz dienvidiem.

Liona ir Francijas katolisma centrs, jo kopš romiešu laikiem līdz mūsdienām Lionas arhibīskaps ir "Gallu primāts" (Primat des Gaules) t.i. galvenais arhibīskaps.

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Bonaparta tilts Lionā

Pilsētu 43. g. p.m.ē. nodibināja romieši gallu cietokšņa Lugdunom vietā, saglabājot vecā cietokšņa nosaukumu. Gallu nosaukums cēlies no gallu Saules dieva Lugusa (Lugus) nosaukuma. Lugusa totēms bija gailis un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem.

Romiešu valdīšanas laikā Lugdunuma bija viena no svarīgākajām pilsētām impērijas rietumu daļā un Gallijas galvenā pilsēta. Šeit dzimuši vairāki no Romas impērijas imperatoriem. Romas impērijā izplatoties kristietībai, Lugdunuma kļuva par vienu no tās centriem. II gs. pilsētā bīskaps bija Sv.Irinejs (Saint Irenaeus). Pilsēta piedzīvoja arī kristiešu vajāšanas.

Kad Vormsu 437. gadā nopostīja huņņi, romiešu ģenerālis Ētijs (Flavius Aëtius) pilsētas apkārtnē izmitināja burgundiešus, un no 461. gada Liona formāli kļuva par Burgundijas karalistes galvaspilsētu.

843. gadā, pamatojoties uz Verdenas līgumu, Liona kļuva par Lotāra valsts sastāvdaļu.

Viduslaikos Liona bija Lionē grāfistes centrs. 1245. gadā šeit notika Lionas Pirmais koncils, bet 1274. gadā - Lionas Otrais koncils, kurā oficiāli izveidoja dominikāņu un franciskāņu ordeņus.

Franču revolūcijas laikā Liona 1793. gadā nostājās Konventa pretinieku pusē, tāpēc to aplenca un ieņēma revolucionāri. Konvents lēma, ka Lionas pilsēta ir jāiznīcina, kas netika izdarīts, tomēr tika noslepkavoti daudzi no pilsētas iedzīvotājiem.

Lionas zīda audēji 1831. un 1834. gadā sacēlās pret varas iestādēm, sacelšanās tika apspiesta ar karaspēku. Šīs sacelšanās laikā pirmo reizi tika izmantots melnais karogs kā protesta simbols.

Par Lionas zīda audēju sacelšanās iemeslu kļuva ekonomiski faktori. 1831. gada rudenī, uz ekonomiskā pacēluma fona, audēji tika aplikti ar jaunu "patenta nodokli". Tajā pašā laikā fabrikanti atteicās palielināt izcenojumus un arī audēju atalgojumu. Tas izraisīja neapmierinātību audēju vidū. 25. oktobrī audēju kolonnas sapulcējās pie prefektūras ēkas. Pēc 4 stundu ilgas apspriedes tika pieņemts tarifs par audēju algas palielināšanu. Drīz vien fabrikanti nosūtīja valdībai paziņojumu, kurā žēlojās par ārzemju konkurenci un apsūdzēja audējus nolaidībā. Pēc labvēlīgas uzņemšanas galvaspilsētā, Lionas fabrikanti atteicās pildīt agrāk pieņemto vienošanos.

Sacelšanos Lionā aizsāka zīda manufaktūras audēji, vēlāk nemierniekiem pievienojās arī citu nozaru strādnieki. Sākotnēji audēji neplānoja sacelties. Miera demonstrācijas mērķis bija uzlikt par pienākumu uzņēmējiem un tirgoņiem ievērot agrāk apstiprinātos izmaksu tarifus. 1831. gada 21. novembra rītā demonstrācijas dalībnieki sapulcējās Lionas Krua-Russe piepilsētā. Neapbruņotais pūlis devās pilsētas centra virzienā. Pie pilsētas viņus ar šāvieniem sagaidīja nacionālās gvardes bataljons. Demonstrācijas vadītājs deva pavēli: "Noslaukiet no ceļa tos apdriskātos neģēļus!". Lionas audēji ķērās pie ieročiem. Par sacelšanās lozugu kļuva "Dzīvot strādājot vai mirt cīņā!". Pēc trīs dienu ilgas cīņas viņiem izdevās ieņemt pilsētu, kur nemiernieki dibināja reolucionāro municipalitāti. Pilsētā izplatījās pretvalstiska proklamācija: "Lionieši! Nodevīgie pilsētas varasiestāžu vadītāji faktiski ir zaudējuši tiesības izmantot sabiedrības uzticību; līķu kalni ir atdalījuši mūs no viņiem... Nav iespējamas nekādas vienošanās!". 

Ziņa par otras lielākās Francijas pilsētas sacelšanos prasīja no centrālās varas tūlītēju rīcību. Francijas karalis Luijs Filips I iedalīja no saviem personīgajiem līdzekļiem 640 tūkstošus franku Lionas zīda manufaktūras pasūtījumu izvietošanai un vienlaikus arī nosūtīja uz pilsētu karapulku ar Orleānas hercogu un kara ministru, maršalu Sultu priekšgalā. Karalis lūdza Sultam apspiest sacelšanos bez asins izliešanas: "Svarīgi ir apspiest sacelšanos bez pārliecīgas asins izliešanas un arī bez atkāpšanās... Jums ir jābūt stingram... Kad saku "jābūt stingram", es nedomāju jebkādas eksekūcijas, un domāju, ka lai nu kam, bet Jums nav tas obligāti jāsaka!". 

3. decembrī valdības karavīri ieņēma pilsētu bez cīņas. Sacelšanās organizatori tika apcietināti, 10 tūkstoši dalībnieku tika izsūtīti no Lionas. Valdība nāca pretim audējiem. Patenta nodoklis tika atcelts. Audēju nemieri Lionā kļuva par vienu no pirmajām strādnieku sacelšanās kustībām. Pēc nemieru apspiešanas Parīzes republikāņi nosūtīja uz pilsētu savus emisārus. Viņiem izdevās izveidot pagrīdes revolucionāru tīklu. 1834. gadā notika otrā sacelšanās, kuru apspieda "asiņainās nedēļas" (no fr.val.Sanglante semaine) laikā. Trešā Lionas sacelšanās notika 1848. gadā "Jūlija monarhijas" gāšanas revolūcijas laikā.

Lionas audēju sacelšanās kļuva par atskaites punktu, ar kuru aizsākās patstāvīgas strādnieku kustības vēsture.

1863. gadā Lionā tika nodibināta viena no lielākajām Francijas bankām Crédit Lyonnais (kopš 2005. gada - LCL).

1894. gadā Lionā, svētku laikā, itāļu anarhists Kazerio nogalināja Francijas prezidentu Marī Fransuā Karno.

Otrā pasaules kara laikā Liona bija viens no Pretošanās kustības galvenajiem centriem.

Cilvēki

labot šo sadaļu

Lionā dzimuši:

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Liona
  1. ↑ Populations légales 2021.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Liona&oldid=4014173"