User:Gramatuplaukts/Enter your new article name here: Difference between revisions

This is not a Wikipedia article: It is an individual user's work-in-progress page, and may be incomplete and/or unreliable. For guidance on developing this draft, see Wikipedia:So you made a userspace draft.  Find sources: Google (books · news · scholar · free images · WP refs) · FENS · JSTOR · TWL Easy tools: Citation bot (help) | Advanced: Fix bare URLs This page was last edited by Gramatuplaukts (talk | contribs) 13 years ago. (Update timer) Finished writing a draft article? Are you ready to request an experienced editor review it for possible inclusion in Wikipedia?     Submit your draft for review!

Makss Pauls Berči

Pauls Makss Berči ir dzimis 1840. gada 1. janvārī pēc vecā stila Strausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes. Pauls Makss bija otrs vecākais pavisam deviņu bērnu vidū. Viņa tēvs sākotnēji bija krodzinieks, bet pēc tam kļuva par namdari. Viņš apprecējās ar Henrieti Karolīni, dzimušu Krauze. Četri bērni nomira ļoti agri, bet 1837. gada 13. oktobrī dzimušais vecākais dēls Valdemārs Otomārs (Oto) pārņēma tēva uzņēmumu. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi.

Berlīnē tajā laikā būvēja izcilu arhitektu un būvmeistaru grupa - Štīlers, Knoblauhs, Perziuss, Štīrs, Hicigs, Lukē – visi Karla Frīdriha Šinkela skolēni. Iespējams - tieši šā iemesla dēļ jaunais Pauls Makss nolēma doties uz austrumiem, kur izsisties bija vieglāk. Baltijā bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.

Ierašanās Latvijā

Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa būves birojā. 1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijā saņēma mākslinieka grādu.

1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju, kā to prasīja pilsētas arhitekta amata statuss. Viņa laikā pilsētā tika ieviesta ēku novērtēšana jeb taksācija.

No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē.

Liepāja

Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva jaunajam arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu dauzšķautnaino talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu, gan privāto māju būvniecībā.

Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās. Romānikas un gotikas ēku arhitektūras formas viņa projektos sastopamas visbiežāk. Jaunas idejas viņš bieži smēlās no Vācijas sūtītajos dažādajos būvniecības stilu paraugu žurnālos.

Berči projektētās ēkas pārsvarā tika celtas no sarkanajiem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu, parasti fasāžu detaļās, vai laukakmeņiem un ķieģeļiem. Tieši šīs sarkanā ķieģeļa ēkas šodien ir toreizējo kapitālistisko pārmaiņu simboli Liepājas apbūvē.

Daiļrade

Ar it kā vienkāršo materiālu - sarkano ķieģeli Berči tomēr pierāda, ka arī rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu. Raksturīgākie M.P.Berči projekti ir Dzelzceļa stacijas ēka, Romas viesnīca – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs ir apskatāms Liepājas Muzejā.

Berči ir vienīgais, kuram četrdesmit gadus ilgā vēstures posmā bijusi iespēja veidot Liepājas pilsētu. Viņš ir būvējis daudzas no Liepājas skaistajām, vēsturiskajām celtnēm. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas gan Ventspilī, gan Aizputē, gan citās pilsētās, gan Latvijā, gan Lietuvā, tomēr visspilgtāk viņa talanta uzplaukums ir izpaudies tieši Liepājā. Ne velti Pauls Makss Berči tiek dēvēts par vienu no Liepājas - tādu, kādu mēs to pazīstam šodien - radītājiem.

Arhitekts miris 1911. gada 2. martā un apgalbāts Liepājas Vecajos kapos.

Pazīstamākie M.P.Berči projekti:^[1]

1. Zivju iela 3, Remedlova tirdzniecības nams (1881). Tagadējā Romas Dārza ēka.

2. Kungu iela 20, Meijera dzīvojamā māja (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.

3. Ed.Veidenbauma iela 10, Brauna meiteņu skola (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem.

3. Kuršu laukums 5/6, Sv.Annas baznīcas pārbūve (1871 – 1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587.gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka. 19.gs. beigās pēc M.P.Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889.gadā) un tikai pēc tam – jomu (1893.gadā). Neogotika.

4. Rožu iela 6, Apgabaltiesas ēka (1889 – 1891). Ēkas projekts realizēts t.s. „impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19.gs. beigu administratīvajām ēkām.

5. Peldu iela 15, M.P.Berči dzīvojamā ēka (1889 – 1892). Ēkas sākotnējais veidols līdzinājās ārpilsētas villai, stilistiski iezīmējot laika posmu pārejai no ampīra uz renesansi.

6. Peldu iela 44, Dzīvojamā māja (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams.

7. Liepu iela 9, Bērnu slimnīca (1900). M.P.Berči rokrakstam tipiska 2 stāvu sarkanā ķieģeļa ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.

8. Hika iela 12, Barona Noldes dzīvojamā māja (1902). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi. Ēkas pirmais stāvs ir ķieģeļu, bet otrais – koka.

9. Peldu iela 59, Peldu iestāde (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā.

10. Kūrmājas prospekts 21, Būvuzņēmēja, M.P.Berči drauga, J.V.Rīges dzīvojamā māja (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu neiekļaujas blīvā pilsētas apbūvē.

11. Kūrmājas prospekts 16, Katcenelsona villa (1900 – 1901), projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu..

12. Kūrmājas prospekts 12, Dzīvojamā māja ar aptiekas telpām aptiekāram H.Grabem (1899 – 1901). Daudzfunkcionālā ēka būvēta no M.P.Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa.

13. Kūrmājas prospekts 3, Navigācijas skola (1877). Agrīns M.P.Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma.

14. Graudu iela 42, Bonica konditoreja (1897). Ēkas fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.

15. Kr.Valdemāra iela 4, Nikolaja ģimnāzija (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.

16. Kr.Valdemāra iela 14, Būvuzņēmēja J.V.Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.

17. Kr.Valdemāra iela 16, Būvuzņēmēja J.V.Rīges dzīvojamā māja (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu.

• [1]
• [2]
• [3]
• [4]
• [5]
• [6]